Starptautiskajā Ģimenes dienā, 15. maijā, 11. klases skolēni aicināja savas ģimenes uz kopābūšanas vakaru, turpinot pagājušajā gadā aizsākto tradīciju. Vispirms pašu rokām tika darināti ielūgumi, bet 7. maijā skolēni devās pie keramiķes Lindas Romanovskas, lai veidotu dāvanas – svēpētās keramikas traukus. Tā kā māla veidošanas process ir arī meditatīva nodarbe, sarunās atklājās, ka saviem tuvajiem ikdienas skrējienā nepasakām to, kas ir mūsu prātā un sirdī. Tāpēc katrs skolēns rakstīja personisku vēstuli savai ģimenei ar tiem zelta vārdiem, ko tā gribas pateikt, bet kas nemaz nenākas nav tik viegli.
Ģimenes vakars iesākās ar klases dzīves prezentāciju, iepazīstinot klātesošos ar šajā mācību gadā paveikto. Pēc tam sekoja dzejiski muzikāls sveiciens, kura noslēgumā katra ģimenes saņēma Zelta aploksni ar tikai viņiem vien zināmo vēstījumu.
Prezentācijā skolēni akcentēja, ka arī klasē jūtas kā lielā ģimenē, jo katru dienu ir atkarīgi cits no cita. Tā kā daļa skolēnu ir sasnieguši 18 gadus, bet daļai tie drīz vien būs, skolēni jūtas jau pieauguši, bet dažkārt arī kā bērni. Tāpēc klases audzinātāja Vita Eglīte bija sarūpējusi pārsteigumu – Ģimenes stundu kopā ar savu klases biedreni Līgu Reiteri, latvisko tradīciju zinātāju, stāstnieci, pirtnieci un zāļu sievu. Līga savā priekšnesumā lika aizdomāties par to brīdi, kurā mūsu bērni kļūst līdzvērtīgi saviem vecākiem, un novērtēt savu dārgāko laiku. Arī Līga uzsvēra, ka vērtīgs ir tikai tas, ko nevar nopirkt un ko žēl zaudēt, un ka svarīga ir attieksme. Tātad arī laiks, ko pavadām kopā – ģimenē. Līgai līdzi bija koferis ar senajām rotām – radās iespēja gan apskatīt, gan pielaikot oriģinālas 1000 gadu senas rotas– protams, klausoties stāstā par senlatviešu ģimeniskajām tradīcijām.
Vakara noslēgumā tradicionāli tika notiesāts kliņģeris “11”, kas simboliski nozīmē, ka vēl viens vidusskolas gads aizvadīts.
