17. februāra vakarā muzikāli romantiskās noskaņās pulcējās “Dzejas tējnīcas” dalībnieki : 11. klases skolēni – Selīna, Beāte, Amanda, Krišs - , kā arī skolotājas Vita un Iveta. Šoreiz mūsu pulciņam pirmo reizi ar jaunām vēsmām pievienojās skolotāja Baiba Straupmane, kā arī skolas lietvede Ilze Stafecka ar vīru Voldemāru. Vakara ieskaņā skolotāja Vita dalījās iespaidos par izlasīto interviju ar aktieri Andri Buli, kurš pēc viesošanās dažās skolās secinājis : “Interesanti, kad klasei prasu, vai kāds raksta dzeju, vispirms ir klusums, tad kāds saka – jā, mums Jānis raksta. Bet Jānis pats neteiks. Pēc brīža izrādās, ka raksta ne tikai Jānis, bet vēl trīs. Bet viņi raksta mājās, klusumā un nekad nav atļāvušies kādam to dzejoli parādīt. Man liekas, mēs nedaudz aplaupām savu kultūru, kas mūsu pašu dēļ kļūst maza. Sāku domāt – kāpēc tu kaunies, ja tevi nosauc par dzejnieku?”
Skolotāja pauda prieku, ka mūsu skolā vairs neslēpjamies, ka esam dzejnieki, bet lepojamies ar to un pulcējamies domubiedru grupā “Dzejas tējnīcā”, jo tieši šeit, kā atzīst paši dalībnieki, ir tā vieta, kur vari būt pārliecināts, ka tevi sapratīs. Dalībnieki lasīja jaunradītos darbus un dalījās pārdomās par to tapšanas procesu. Savas pieredzes stāstu dzejas rakstīšanā šoreiz mums atklāja arī skolotāja Baiba, rosinot padomāt, kad, kā un kāpēc rodas dzejas rindas. Baiba atzinīgi novērtēja šo kopābūšanas pasākumu kā iespēju jauniešiem pilnveidoties, meklējot savu “es”. Bet pasākuma “saldā odziņa” bija Ilzes un Voldemāra muzicēšana un dziedāšana, piepildot mūsu tējnīcu ar mūzikas skaņām. Tā, skanot dzejai, arī prozai un dziesmām, guvām emocionālu baudījumu gan sirdij, gan prātam. Ilze un Voldemārs pastāstīja, kā abi sadziedājušies jau 11. klasē, kā mūzika papildinājusi viņu attiecības, kā arī izteica komplimentus mūsu dzejniekiem par izteiksmes formu, ar kuras palīdzību varam runāt par visdažādākajām tēmām. Skanēja dziesmas ar Elitas Tilčikas un citu autoru vārdiem, bet vakara noslēgumā visi vienojāmies kopdziesmās ar A. Čaka vārdiem : “Atzīšanās” un “Tev”. Tik emocionāla vakara iespaidā skolotāja Vita pauda prieku caur dzejnieces Maijas Laukmanes rindām : “vienkārši notupties blakus pirmai māllēpei marta saules pielietā takā” un notvert to, “kas rokās nav tverams un kas tepat tuvumā staigā”. Uz tikšanos 25. martā!
