Kandavas internātvidusskolā tika īstenots Nordplus Junior projekts NR JR-2014/10036 „Today's and Tomorrow's Professions in the Global World". Projekts tika uzsākts 2014. gada 1.septembrī un tika īstenots 2 gadu garumā. Projektā iesaistītās valstis ir Lietuva, Latvija, Dānija un Zviedrija. Projekta mērķis ir veicināt skolēnu sadarbību Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs starptautiskā līmenī, pievēršoties karjeras veidošanas jautājumu padziļinātai izpētei, lai sagatavotu skolēnus veiksmīgai profesijas izvēlei un darba tirgus izaicinājumiem. Projektā bija iesaistīti 10.-12. klašu skolēni.
Pirmā projekta dalībnieku tikšanās notika 2014.gada 21.-27. septembrī Lietuvā, uz kurieni devās 10 skolēnu grupa un 2 skolotājas.
Vidusskolas klašu skolēni Krista Rudēvica, Emīls Kleinbergs, Anžejs Kovaļevskis, Elvis Bohāns, Artūrs Kreicbergs, Kristaps Auziņš, Maira Kļečetņikova, Dāvis Dedils, Kristiāna Krista Freimane un Ēriks Ieviņš Šeduvā (Lietuvā) NordPlus Junior projekta ietvaros tikās ar vienaudžiem no Dānijas, Zviedrijas un Lietuvas.
Uzņemošā skola bija Šeduvas ģimnāzija, kura piedāvāja plašu un diezgan saspringtu programmu karjeras izglītībā un kultūras jomā. Dzīvojot ģimenēs, skolēni izbaudīja lietuviešu viesmīlību, sirsnīgumu un dāsnumu.
Neaizmirstamu iespaidu atstāja NATO dislokācijas bāzes apmeklējums, kur savu misiju pilda karavīri no Portugāles. Patika pašiem gatavot konfektes Šauļu šokolādes rūpnīcas „Rūta” muzejā. Apmeklējām lielāko dzelzceļa staciju Lietuvā, kas atrodas Radvilišķos, un redzējām, kā tiek pārraudzīta un regulēta vilcienu kustība. Guvām ieskatu par policijas darbu Radvilišķos, apskatījām poliklīniku un pansionātu Šeduvā. Viesojāmies arodskolās, koledžā un universitātē Šauļos. Viena priekšpusdiena tika veltīta vecāku darba vietu apmeklējumam. Bija ekskursijas uz Kernavi- augstāko punktu Lietuvā, uz Viļnu, kur apmeklējām Lietuvas parlamentu-Seimu, vairākas baznīcas un Ģedimina pili.
Lai labāk iepazītos ar Šeduvu, tika noorganizētas orientēšanās sacensības. Saliedētību sekmēja lietuviešu deju mācīšanās un sporta sacensības; savu radošumu varēja izpaust mākslas darbnīcā, veidojot abstraktās mākslas darbus.
Noteikti ir jāpiemin kukurūzas labirints, kuru ir izveidojis 11.klases skolēns savu vecāku saimniecībā. Apbrīnas vērts ir fakts, ka 12.klases skolēnam Šauļu universitātē ir keramikas darbu izstāde.
Ko šis projekts ir devis skolēniem?
Ēriks: „Šis bija pirmais projekts, kurā piedalījos. NordPlus projekts deva man lielisku iespēju gan uzlabot angļu valodas zināšanas, gan iepazīt Lietuvas izglītības iestādes, gan satikt jaunus, neaizmirstamus draugus. Nedēļa, kuru pavadīju lietuviešu ģimenē, paskrēja nemanot. Pirmais iespaids par projekta dalībniekiem bija ļoti pozitīvs – draudzīgi skolēni un laipnas skolotājas. Ļoti atsaucīgas viesģimenes, kuras par mums rūpējās kā par pašu bērniem. Es domāju, ka laiks, kuru pavadīju Lietuvā, paliks manā atmiņā mūžīgi, un nespēšu aizmirst iegūtos draugus, pozitīvās emocijas un lielisko iespaidu par cittautiešu laipnību. Ļoti liels paldies jāsaka mūsu skolotājiem, kuri deva mums šo brīnišķo iespēju piedalīties šajā projektā, un ļoti ceru, ka turpmāk būs vairāk šāda veida projekti , kuros arī es varēšu piedalīties.”
Maira: „Tas bija kā vienas nedēļas emociju virpulis. Jauni draugi. Neizmērojama pieredze. Jauna ģimene. Tas viss prasīja sava veida atbildību. Šķiet, ka es pārvarēju bailes no tā, ka mana angļu valoda nav pietiekami laba, lai saprastos. Tagad varu lepni pateikt, ka mēs visi esam viena liela ģimene. Neaizmirstamas emocijas, neaizmirstami cilvēki.”
Anžejs: „Fascinēja NATO bāze, reaktīvās lidmašīnas. Viennozīmīgi, gribētu vēlreiz visu redzēto izdzīvot atkal.”
Krista: „Emocijas grūti aprakstīt, bet varu pateikt, ka šī nedēļa bija viena ļoti gara angļu valodas stunda, ieguvu lielu pieredzi. Vislabāk man patika jauniešu centrā.”
Artūrs: „Ļoti jauki uzņēma ģimene, apkārtējie cilvēki bija ļoti draudzīgi. Šī nedēļa pagāja nemanot, ar prieku vēlētos atgriezties.”
Kristaps: „Sarunājoties ar lietuviešiem, sapratu, ka ne tikai reģions, jūra un valodas atzars mūs vieno, bet arī mūsu izturēšanās, runas veids, joki un viss pārējais.”
Elvis: „Iepazinu jaunu apkārtni, ieguvu jaunus draugus un pieredzi angļu valodā. Patīkami bija, kā mūs pieņēma ģimenēs, vienalga, kādi mēs esam.”
Kristiāna Krista: „Man ārkārtīgi patika ekskursija uz NATO bāzi, jo tā bija lieliska iespēja iepazīt militāro jomu, bet vislabāk man patika jauno vecāku darba vieta- saimniecība ar 400 govīm, dažām cūkām un citiem mājlopiem. Bija interesanti pavērot, kā viņi dzīvo, ka viņi neuztraucas par nebūšanām, kā mēs. Šī bija mana labākā nedēļa mūžā.”
Dāvis: „Vislabāk atmiņā man palikusi NATO bāze, kur mums rādīja spectērpu un inventāru. Nezināju, ka ir īpašas kabatas ap vēderu un kājām, kurās ieiet gaiss un saspiež asinsvadus, lai, strauji ceļoties gaisā ar F-16, pilots nezaudētu samaņu.”
Emīls: „Fantastiski pavadīts laiks, kas prasīja pacietību un spēku, bet deva daudz pozitīvu emociju, sniedza neatņemamu pieredzi un neaizmirstamas atmiņas. Jau tagad ar nepacietību gaidu pavasari, kad mūsu lielā ģimene satiksies Latvijā.”
2015.gada aprīlī bija mūsu kārta uzņemt ciemiņus no Lietuvas, Zviedrijas un Dānijas, tāpēc centāmies rūpīgi saplānot programmu, piedāvājot saviem jaunajiem draugiem daudzveidīgu aktivitāšu klāstu.
Projekta partneri ieradās sestdien, 11.aprīlī, kopā uzņēmām 28 skolēnus un 6 skolotājus. Kandava sagaidīja viesus ar pavasarīgi siltu un saulainu laiku, kas ļāva nesteidzīgi izbaudīt Kandavas dabas skaistumu un sakoptību. Mājvieta skolēniem nedēļas garumā tika rasta gan viesģimenēs, gan skolas internātā. Tāpēc milzīgs paldies visiem atbalstītājiem par veiksmīgu vizītes norisi, izturību un pleca sajūtu.
Svētdien, 12. aprīlī devāmies uz Tērvetes dabas parku un Rundāles pili.
Laika prognozes diemžēl atbilda īstenībai, un laika apstākļi strauji mainījās. Lietus, kas nemitēja līt, un drūmi nomācies horizonts lika mums doties uz Dobeles lielveikalu un izpirkt visus lietusmēteļus. Bet par spīti visam lietus Tērvetē mitējās, tik reizēm uzsmidzināja kādu pilienu, vai arī uzpūta lielāka vēja brāzma, kas lika mums pārvietoties raitākā gaitā. Neskatoties uz mainīgajiem dabas apstākļiem, varējām izbaudīt parka dabas skaistumu, tīro gaisu un cilvēku radītās koka skulptūras un citus veidojumus. Atzinām Tērvetes dabas parku par ideālu vietu klašu ekskursijām un individuāliem braucieniem. Jāatzīmē, ka dabas parks nepārtraukti tiek pilnveidots un pēc 2 gadiem tur būs jauna Rūķu pilsētiņa. Parka apmeklējumu interesantu padarīja atraktīvā gide. Mūsu lietuviešu draugi atzina, ka viņi nedzīvo nemaz tik tālu no šīs vietas, tāpēc jūnijā dosies turp ekskursijā. Viesus pārsteidza Rundāles pils, kas celta pēc F.B.Rastrelli projekta un kas tiek uzskatīta par vienu no izcilākajiem baroka un rokoko arhitektūras un mākslas pieminekļiem Latvijā. Tika saskatīta zināma līdzība ar Franciju.
Pirmdien, 13.aprīlī notika projekta atklāšana skolas aktu zālē, projekta viesus uzrunāja skolas direktore. 12. klases skolēni, kuri darbojās kā gidi, iepazīstināja viesus ar skolu un tās apkārtni; tālāk sekoja latviešu valodas mācīšanās 10.klases skolēnu vadībā un iepazīšanās ar Kandavu.
Pēcpusdienā devāmies uz Šokolādes muzeju Pūrē, kur iepazināmies ar šokolādes tapšanas procesu un paši piedalījāmies konfekšu izgatavošanā, kā arī varējām redzēto salīdzināt ar gūto pieredzi Lietuvas šokolādes fabrikā „Rūta”. Vakarā projekta viesi prezentēja savas skolas un valstis. Mēs, savukārt, bijām sagatavojuši koncertu, kurā varēja baudīt saksofona skanējumu, dziesmas un dejas.
Prezentācija par Ventspili deva ieskatu nākamās dienas aktivitātēs. Sadarbojoties ar jauniešu centru „Nagla”, bijām izplānojuši un sagatavojuši nakts orientēšanās programmu, taču lietaino laika apstākļu dēļ bijām spiesti to atcelt.
Otrdien, 14.aprīlī devāmies iepazīties ar Ventspili, kas ir nozīmīga ar savu neaizsalstošo ostu un kuras galvenais ieņēmumu avots ir tranzīts, kas ir ļāvis pilsētai strauji attīstīties. Turpceļā apstājāmies Ērģeļbūves darbnīcā Ugālē, kas ir vienīgā darbnīca Latvijā, kur restaurē un būvē jaunas ērģeles. Vairāk kā 20gadu pastāvēšanas gadu laikā ir uzbūvētas 28 jaunas ērģeles, kuras skan Zviedrijā, Itālijā, Norvēģijā, Lietuvā, Somijā, Francijā. Restaurēti un remontēti daudzi instrumenti gan Latvijā, gan arī ārvalstīs. Iepazīšanos ar Ventspili sākām Pārventas bibliotēkā, kas ir 2009.gada labākais gada arhitektūras darbs Latvijā un kas ir atzinīgi novērtēta vairākos konkursos ārzemēs. Ventspils augstskolā apskatījām elektronikas laboratorijas, robotikas un satelīttehnoloģiju laboratorijas, kā arī vienīgo kolektīvo radiostaciju Latvijā, ieklausījāmies un izjautājām studentus par viņu nākotnes perspektīvām. Pēcpusdienā devāmies uz Augsto tehnoloģiju parku, kur ir zinātnes un tehnoloģiju muzejs, kas ir interaktīvs centrs, kas piedāvā ikvienam interesentam aizraujošā veidā iepazīties ar tehnoloģiju pasauli; interaktīvo ekspozīciju mērķis ir veicināt jauniešu interesi par tehnoloģijām un ietekmēt karjeras izvēli par labu inženierzinātnēm un dabas zinātnēm. Dienvidu mola promenādē izjutām vareno jūras viļņošanos un saulē mirdzošās ūdens šaltis. Iepazīšanos ar Ventspili noslēdzām Lemberga hūtē. Bet ar to vien programma nebeidzās, vakarā viesus gaidīja jauns pārbaudījums –jautrības stafetes sporta zālē.
Trešdien, 15.aprīlī devāmies uz Rīgu, kur apmeklējām Eiropas Savienības māju, kur divi jauni speciālisti izcilā angļu valodā pastāstīja par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām. Pēc tam viesojāmies Rīgas Doma kora skolā, kur mūs sagaidīja topošie mūziķi ar koncertu, to vidū arī mūsu skolas bijusī audzēkne Arta Jēkabsone. Galvenā atziņa, ieklausoties mūziķu teiktajā bija: „Ja ir motivācija un skaidrs mērķis, tad nekas nav grūti un visu ir iespējams sasniegt, pat neskatoties uz garajām nodarbību stundām.”
Prezentācija par Ventspili deva ieskatu nākamās dienas aktivitātēs. Sadarbojoties ar jauniešu centru „Nagla”, bijām izplānojuši un sagatavojuši nakts orientēšanās programmu, taču lietaino laika apstākļu dēļ bijām spiesti to atcelt.
Otrdien, 14.aprīlī devāmies iepazīties ar Ventspili, kas ir nozīmīga ar savu neaizsalstošo ostu un kuras galvenais ieņēmumu avots ir tranzīts, kas ir ļāvis pilsētai strauji attīstīties. Turpceļā apstājāmies Ērģeļbūves darbnīcā Ugālē, kas ir vienīgā darbnīca Latvijā, kur restaurē un būvē jaunas ērģeles. Vairāk kā 20gadu pastāvēšanas gadu laikā ir uzbūvētas 28 jaunas ērģeles, kuras skan Zviedrijā, Itālijā, Norvēģijā, Lietuvā, Somijā, Francijā. Restaurēti un remontēti daudzi instrumenti gan Latvijā, gan arī ārvalstīs. Iepazīšanos ar Ventspili sākām Pārventas bibliotēkā, kas ir 2009.gada labākais gada arhitektūras darbs Latvijā un kas ir atzinīgi novērtēta vairākos konkursos ārzemēs. Ventspils augstskolā apskatījām elektronikas laboratorijas, robotikas un satelīttehnoloģiju laboratorijas, kā arī vienīgo kolektīvo radiostaciju Latvijā, ieklausījāmies un izjautājām studentus par viņu nākotnes perspektīvām. Pēcpusdienā devāmies uz Augsto tehnoloģiju parku, kur ir zinātnes un tehnoloģiju muzejs, kas ir interaktīvs centrs, kas piedāvā ikvienam interesentam aizraujošā veidā iepazīties ar tehnoloģiju pasauli; interaktīvo ekspozīciju mērķis ir veicināt jauniešu interesi par tehnoloģijām un ietekmēt karjeras izvēli par labu inženierzinātnēm un dabas zinātnēm. Dienvidu mola promenādē izjutām vareno jūras viļņošanos un saulē mirdzošās ūdens šaltis. Iepazīšanos ar Ventspili noslēdzām Lemberga hūtē. Bet ar to vien programma nebeidzās, vakarā viesus gaidīja jauns pārbaudījums –jautrības stafetes sporta zālē.
Trešdien, 15.aprīlī devāmies uz Rīgu, kur apmeklējām Eiropas Savienības māju, kur divi jauni speciālisti izcilā angļu valodā pastāstīja par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām. Pēc tam viesojāmies Rīgas Doma kora skolā, kur mūs sagaidīja topošie mūziķi ar koncertu, to vidū arī mūsu skolas bijusī audzēkne Arta Jēkabsone. Galvenā atziņa, ieklausoties mūziķu teiktajā bija: „Ja ir motivācija un skaidrs mērķis, tad nekas nav grūti un visu ir iespējams sasniegt, pat neskatoties uz garajām nodarbību stundām.”
Nākamais pieturas punkts bija Amerikas vēstniecība, kuru līdz šim neviens no mums nebija apmeklējis, taču Amerikā ir bijuši daudzi no mūsu viesiem. Brīvā nepiespiestā gaisotnē notika saruna par stereotipiem, par darbu vēstniecībā, tika uzdoti ļoti daudzi jautājumi. Vakarā, atgriežoties skolā, ciemiņus sagaidīja darbošanās 3 darbnīcās: draudzības bumbas veidošana un plakātu noformēšana, pīrādziņu cepšana un nodarbība Silto smilšu kabinetā. Katram tika dota iespēja izpaust savu radošumu konkrētajā darbnīcā.
Ceturtdien, 16.aprīlī mūsu ciemiņi iepazinās ar PKC Kandavas lauksaimniecības tehnikumu. Paldies tehnikuma direktorei par pārdomāto un rūpīgi saplānoto uzņemšanu, par noorganizētājām praktiskajām nodarbībām, par lieliskajiem gidiem-tehnikuma audzēkņiem. Tālāk mūsu ceļš veda uz jauniešu centru „Nagla”, kur iepazināmies ar centra tapšanas vēsturi un aktivitātēm.
Pēcpusdienā sekoja lielais notikums-Deju diena, kurā uzstājās arī mūsu ciemiņi. Pasākuma vadītāji runāja gan latviešu, gan angļu valodā, kas piešķīra šim pasākumam internacionālu šarmu. Mūsu ciemiņi bija pārsteigti par šī pasākuma vērienīgumu, radošumu un krāsainību.
Piektdiena bijā pēdējā mūsu kopīgo aktivitāšu diena. Agri no rīta devāmies uz Rīgu, kur gida pavadībā iepazināmies ar Vecrīgas nozīmīgākajām vietām un apmeklējām Televīzijas torni. Atvadoties teicām-uz tikšanos septembrī Zviedrijā; žēl tikai, ka mani galvenie palīgi- 12.klase beidz skolu un dodas lielajā dzīvē, bet ceru, ka darbošanās šajā projektā viņiem bija laba dzīves skola un ka viņi pratīs saskatīt iespējas, kā veiksmīgi darboties Eiropas virzienā, izmantojot programmas Erasmus+ piedāvātās iespējas.
Domāju, ka mums izdevās viss, ko bijām iecerējuši, jo vairākkārt no saviem projekta partneriem dzirdējām komplimentus un uzslavas par labi noorganizēto programmu. Mums izdevās, pateicoties veiksmīgam komandas darbam un iesaistīto dalībnieku atbalstam, jo katrs lieliski paveica sev uzticēto pienākumu.
No ārzemju partneriem mēs varam mācīties to, kā vienam otru atbalstīt, uzmundrināt, uzslavēt. Mācīties pateikt paldies par to, kas mums ikdienā liekas pats par sevi saprotams, jo labie vārdi vairo pozitīvo enerģiju, ceļ spārnos un rosina uz jauniem darbiem. Skolēniem tā neapšaubāmi ir motivācija mācīties angļu valodu, uzņemties atbildību un būt aktīvam. Tās ir jaunas zināšanas par partneru valstīm, to kultūru un tradīcijām, kā arī veiksmīgākas karjeras iespējas.
No 2015.gada 19.līdz 25.septembrim Kandavas internātvidusskolas skolēni un skolotājas Nordplus projekta ietvaros viesojās Zviedrijas pilsētā Sala. Šī bija trešā projekta partneru tikšanās. Uzņemošā skola - Kungsängsgymnasietmums piedāvāja interesantu programmu, kas sniedza ieskatu par Zviedrijas izglītības sistēmu, skolas ikdienu, karjeras izglītību, darba tirgu un kultūru. Skolēni tika uzņemti ģimenēs, kas deva lielisku iespēju izbaudīt zviedru ģimenes sadzīvi.
Šajā skolā ir tikai vidusskolas klases, skolēnu skaits-400. Skola pārsteidza ar savām plašajām telpām, patīkamo darba vidi, lielo atbalsta personālu un individuālajām atbalsta iespējām ikvienam skolēnam, dodot ikvienam iespēju sasniegt labākos iespējamos rezultātus, skolā ir teorētiskās un praktiskās programmas ar ievērojamu materiāli tehniskā nodrošinājuma bāzi. Skolā katram skolēnam savs skapītis personīgo mantu glabāšanai. Stundu sākumu un beigas nenosaka zvans, skolēni paši seko tam, kur viņiem ir jābūt. Novērojām, ka brīvajā laikā skolēni uzturas plašajā foajē, kafejnīcā vai bibliotēkā. Skolā visiem skolēniem ir brīvpusdienas. Daudzi uz skolu dodas ar velosipēdu.
Ciemošanās sākumā, lai pārvarētu pirmos mulsuma brīžus, skolēniem tika piedāvātas dažādas atraktīvas iepazīšanās spēles. Pēc tam iepazināmies ar Salas Sudraba raktuvēm, kas pašlaik darbojas kā muzejs. Devāmies ar liftu 155m dziļumā, kur pusotras stundas garumā iepazināmies ar sudraba iegūšanas vēsturi, redzējām pazemes ezerus, milzīgas akmens klintis, ieklausījāmies atbalsī, bijām koncertzālē un pasaulē dziļākajā viesnīcā.
Programmas ietvaros skolēni piedalījās lekcijās un darbnīcās, darbojās grupās, izstrādāja biznesa plānu, kā arī iepazinās ar otrreizējo izejvielu pārstrādi, Baltijas jūras piesārņojumu un Saules enerģijas izmantošanu. Viesojāmies mājās, kur jau 8 gadu garumā tiek izmantoti Saules paneļi, redzējām zāles pļāvēju un motociklu, kas darbojas ar elektromotoru, kā arī elektromobili.
Apmeklējām Osbijas profesionāli tehnisko arodskolu, kur apmāca nākamos lauksaimniekus, celtniekus, dzīvnieku kopējus. Skolai ir milzīga teritorija un plašas praktisko nodarbību telpas- fermas, darbnīcas un pat mini zooloģiskais dārzs. Šī skola atšķiras ar to, ka tur studentiem tiek dota iespēja uz vietas visu pielietot vairāk praksē un reālajā dzīvē.
Stokholmā apmeklējām Nobela muzeju. Bija interesanti aplūkot cilvēkus, kas bija devuši nozīmīgu ieguldījumu cilvēces attīstībā. Vasa muzejā apskatījām ļoti lielu kuģi, kas pavadīja virs ūdens dzīlēm vien 20 minūtes. Izstaigājām vecpilsētu, kas mūs pārsteidza ar savu senatnīgo arhitektūru, izdevās redzēt karaliskā orķestra parādi.
Mājupceļā iegriezāmies Upsalas universitātē, kura piedāvā plašu studiju programmu klāstu. Ir vērts pieminēt faktu, ka tā gadā uzņem 1500 apmaiņas studentus.
Lielākie ieguvumi ir pozitīvās emocijas, jauni draugi un apziņa, ka ir nepieciešama izglītība un angļu valodas zināšanas veiksmīgai komunikācijai un savas nākotnes veidošanai. Taču ir vēl viena lieta, kas ļoti bieži tika akcentēta, un tā ir attieksme, kas ir ļoti būtiska ceļā uz panākumiem.
Šis viennozīmīgi bija izglītojošs un dažādām emocijām piesātināts brauciens, no kura katrs mēs paņēmām savu pozitīvisma devu un jaunu pasaules redzējumu.
No 2016.gada 21. līdz 27. maijam 10 Kandavas internātvidusskolas skolēni un 2 skolotājas viesojās Dānijā.
Sestdienu un svētdienu skolēni pavadīja viesģimenēs, kuras dzīvoja dažādās Dānijas vietās. Tas, protams, radīja zināmu satraukumu, bet deva vienreizēju pieredzi dzīvošanai atšķirīgos apstākļos un saturīgi pavadītu nedēļas nogali.
Uzņemošā skola ir privātā internātskola (kas nozīmē, ka vecāki maksā ievērojamu summu par mācībām šajā skolā), kurā skolēni mācās vienu gadu. Skolu izvēlas piedāvāto programmu un izglītības kvalitātes dēļ. Skola ir īpaša ar to, ka tā piedāvā globālo izglītību, sporta un piedzīvojumu un teātra novirzienu. Attiecīgi skolēni pavasarī dodas uz Ganu Āfrikā izbaudīt vietējo kolorītu, uz Bali nodarboties ar ekstrēmām aktivitātēm un uz Ņujorku baudīt teātra mākslu. Skolēnu skaits katru gadu ir apmēram 80. Skola atrodas vienā teritorijā ar privāto pamatskolu (apmēram 120 skolēni). Skola sastāv no vairākām vienstāva ēkām, ir milzīgs sporta laukums, kā arī izveidota sporta piedzīvojumu trase un ir aprīkota piknika vieta ar nojumi gulēšanai laukā.
Nozīmīgs ir skolotāju vīriešu īpatsvars. Nodarbības beidzas ap sešiem vakarā. Pēc vakariņām ir stunda mājas darbu izpildei. Vakarā skolā strādā 2 dežūrskolotāji, bet pa nakti pēc 23.00 paliek viens skolotājs, kuram ir iekārtota istabiņa gulēšanai.
Diena internātskolā sākas 7.00 un beidzas 23.00. Liels bija mūsējo šoks, ka pirms desmitiem vakarā tika atslēgts internets. Pēc brokastīm 8.00 katru rītu ir „Rīta dziesma”, kur parasti tika noskaitīta lūgšana un tika dziedāta kāda dziesma. Šo nodarbi katrreiz vadīja cits skolotājs. Ar ēdienreizēm šajā skolā neskopojās, kopā tās ir sešas, pēdējā-vakara uzkodas ir 21.00. Pamatojums-paēdis skolēns ir darbīgs skolēns. Skolēniem ir dežūras virtuvē, arī telpas viņi paši uzkopj pēc iepriekš sastādīta grafika. Teica, ka skolā ir arī apkopēja, bet man nelaimējās viņu redzēt. Ja skolēni dodas izbraukumā, viņi paši pagatavo un iesaiņo savu sviestmaizi. Daudz kas orientēts uz patstāvīguma ieaudzināšanu skolēnos. Starpbrīži ir samērā gari – pusdienu starpbrīdis ir vairāk nekā stundu garš.
Projekta ietvaros iepazināmies ar Dāniju kā industriāli attīstītu agrāru valsti. Viesojāmies uzņēmumos, lielākais no tiem ir enerģijas ražotne „Dong energy”, kas, pateicoties tehnoloģijām, nodarbina 70 cilvēkus agrāko 700 vietā.
Bijām teritorijā, kur 400 hektāru platībā ir uzstādītas saules baterijas, viesojāmies milzīgā fermā, kas ražo ekoloģisku produkciju. Klausījāmies vietējā veikala vadītāja stāstījumu un bijām jaundibinātajā kafejnīcā, kura daudz dara, lai piesaistītu sev apmeklētājus un palīdz imigrantiem iedzīvoties vietējā sabiedrībā. Mazpilsētās ir arī stāsts par to, ka šeit reiz bija banka, veikali utt. Cilvēki dodas strādāt lielpilsētām.
Bijām vienā tautskolā, tās Dānijā radušās pēc 19. gadsimta vidū izvirzītajām filozofa Gruntvika idejām, kas balstītas uz tautas kopību un demokrātiju, ievērojot katras personas individualitāti. Tautskola ir neformāla mācību iestāde, kas pulcē visdažādāko vecumu un tautību studentus. Tās galvenie mērķi ir sniegt studentiem iespēju nelielā laika posmā pilnveidot, izzināt un attīstīt sevi.
Izstaigājām dabas takas un jūras krastu, uzkāpām bākā, redzējām skaistas dabas ainavas un arhitektūru, kas izceļas ar savu vienotību un saskaņotību. Priecājamies par apstrādātajiem laukiem un nespējās saskatīt nevienu neapstrādātu zemes stūrīti. Kaut gan laika apstākļi mūs nelutināja ar pavasarīgo siltumu, viss auga griezdamies.
Kopenhāgenā bijām parlamentā, izbraucām ar kuģīti un izstaigājām gida pavadībā rajonu, ko sauc par Kristiāniju, kas ir eksperimentāla kopiena, kas attīstās pēc saviem likumiem. Pilsētā bija tik daudz riteņbraucēju, ka tā atgādināja riteņbraucēju paradīzi, kas reizē nozīmē tīrāku gaisu un cilvēku labāku fizisko sagatavotību.
Skolēni piedalījās sporta nodarbībās un angļu valodas stundās. Skolēni atzina, ka bija grūtības iesaistīties diskusijā un izteikt viedokli par sarežģītākiem jautājumiem. Ir valodas zināšanas, bet trūkst komunikācijas prasmes un šeit problēma ir dzimtajā valodā, skolēni maz lasa, trūkst argumentēšanai nepieciešamo faktu.
Sadarbības mērķis bija paplašināt jauniešu zināšanas par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kultūras, nodarbinātības un izglītības iespējām. To jaunieši arī guva, piedaloties šajā projektā. Iepazīstot citas kultūras, mēs iepazīstam labāk savu pašu kultūru un atklājam jaunas īpašības sevī pašā un citos.
Tā bija iespēja jauniešiem dzīvot daudzkulturālā vidē, izturēt lielu fizisku slodzi programmas laikā un gūt lielu apjomu informācijas citā valodā, kā arī pielietot savas angļu valodas zināšanas un saprast, cik nepieciešamas ir valodas zināšanas mūsdienu pasaulē. Tā bija iepazīšanās ar profesiju pasauli. Skolēni atzīst, ka šī nedēļa bija pieredzes bagāta nedēļa un vislielākais ieguvums ir pieredze, kuru neviens nespēs atņemt.
Projekta koordinatore Ņina Zalcmane