Jau oktobrī sākumskolas skolēni saņēma vēstuli no Meža mātes ar aicinājumu ieskandināt Mārtiņdienu Kandavas internātvidusskolā 7. novembrī, lai īstajā dienā, 10. novembrī, varētu godam sagaidīt Mārtiņu. Svētkiem bija īpaši jāgatavojas, pārģērbjoties maskās un izdomājot mīklas. Svinību zālē Mārtiņbērnus sagaidīja Meža māte un pats Mārtiņš, kas ar savu draugu (11. kl. skolēnu) palīdzību pastāstīja par Mārtiņdienas tradīcijām. Kopā tika skandētas tautasdziesmas, pārbaudītas ticējumu zināšanas, spēlētas spēles un iets rotaļās. Un tad trūkties dabūja arī Mārtiņš ar saviem draugiem, jo mazie Mārtiņbērni no 1. - 4. klasēm bija izdomājuši grūtas jo grūtas un asprātīgas mīklas. Rotaļu dančos netrūka jautrības, un visi, draudzīgi noguruši, saņēma pa nopelnītai balviņai. Latviešu tautas ticējumi vēstī, ka Mārtiņu vakarā ir dūšīgi jādanco, lai aitām dzimst daudz jēru. Pat, ja jēru mums nav un arī nevienas aitas, kurai tie varētu piedzimt, dancošana vienmēr ir lielisks prieka un enerģijas avots. Tātad - izdancojāmies no sirds - ar vai bez maskām - tas jau pēc pašu izvēles.
Kas tur dīc, kas tur rīb
Ap to mūsu istabiņu?
Mārtiņš gaili dancī veda,
Ap istabu tekādams.