8.jūnijā notika pilsētas izaicinājuma pasākums, kad nelielā grupā devāmies izpētes gājienā pa mūsu skolas zinātnes grupas izveidoto izziņas taku, lai iepazītu nedaudz labāk mūsu Kandavu un testētu sagatavotos uzdevumus. Mūsu ceļvedis bija programma Actionbound. Pirmais uzdevums mūs sagaidīja jau uz Lielās ielas. Mums no daļēja mājas attēla bija jāatrod īstā māja un jānobildē tās trūkstošā attēla daļa. Tam sekoja neliela informācija par ēkas vēsturi, ielās mēs mērījām gaisa temperatūru, lai vēlāk varētu salīdzināt ar temperatūru apstādījumos.
Tālāk mūsu ceļš veda uz Promenādi, kur mūs gaidīja jauni uzdevumi. Uzzinājām par Promenādes tapšanu, tikām rosināti atrast neoficiālo Kandavas simbolu, kas izrādījās ir zīle. Tad mūsu uzdevums bija atpazīt ozolu šķirnes, kas aug Promenādē. Izrādās, tur var sastapt gan parasto ozolu, gan sarkano ozolu. Jautrs bija uzdevums par koka garuma noteikšanu. Tā kā pašu ieteiktā metode – trepes un mērlenta, bija grūti īstenojama, tad izmēģinājām izmērīt koka garumu trijos dažādos veidos, ko piedāvāja sagatavotais uzdevums Actionbaound. Vislabāk mums patika metode, kurā bija jāskatās caur kājstarpi, bet nopietnākā metode bija izmantojot programmu Globe Observer. Koki pilsētā ir svarīgi, blakus viņiem ir zemāka temperatūra karstās vasaras dienās, bet tas nav vienīgais labums. Mēs iejutāmies arī nedaudz dzejnieku ādā un izmantojot dotos vārdus, papildinot ar saviem, izveidojām dzejolīti.
No Promenādes mūsu ceļš turpinājās līdz Abavas tiltam, kur mūs sagaidīja atkal jauni uzdevumi. Programmā Actionbound bija dažādi jautājumi par Kandavas tiltu, kā arī apgalvojumi un bija jāpasaka, vai tie ir patiesi, vai meli. Vēl mēs ar Seki disku (kas bija uztaisīts no dabaszinību skolotājas mammas baltā katla vāka) un auklas palīdzību mērījām, cik dzidrs ir Abavas ūdens. Jāsaka rezultāti nebija iepriecinoši, jo nepilna metra dziļumā disks vairs nebija redzams. Tagad būs jāpapēta, vai tur neesam vainīgi arī mēs paši.
Izmantojot programmu Globe Observer, mēs izmēģinājām pētīt arī mākoņus un centāmies noteikt mākoņu veidu, kas tai brīdī bija virs mums. Mūsu nelielais ceļojums nebija garš, bet interesants gan. Šajā nelielajā pastaigā mēs uzzinājām daudz interesantus un jaunus faktus, kā arī dažādus veidus kā kaut ko izmērīt bez mērlentes palīdzības. Tas bija brīnišķīgi pavadīts laiks. Pārrunājām arī to, kā varētu uzlabot uzdevumus un ar ko vēl būtu lietderīgi to papildināt, jo taka vēl nav gatava. Ar interesi tagad gaidām izlaušanās istabas “Akers un daba” atklāšanu.
/Anete Skvarcova/