Šī gada svētki ir īpaši ar to, ka nevaram sanākt kuplā pulkā un izbaudīt vienotības sajūtu, aizlūdzot gan par sevi, gan par Latviju, kā arī kopā izdziedot savu sirdsdziesmu. Tāpēc, lai nodrošinātu epidemioloģisko drošību, dievkalpojumu un sadziedāšanos skolēni vēroja vai nu savās klasēs, vai kopā ar ģimeni mājās. Solisti dziedāja svinību zālē, bet pārējie pievienojās savās atrašanās vietās. Bija savādāk, bet vēlējāmies kaut nedaudz panākt kopības sajūtu arī šajā sarežģītajā laikā.
Un pierādījās, ka varam arī tā! Kā teica viena mamma "Man piedega vakariņas, dziedot līdzi. Paldies par iespēju būt kopā!" Arī Latvijas kontūra izgaismojās pamazām - pa mazām grupiņām, klusītēm, gandrīz vai sačukstoties, bet aizvien spožāk un spožāk.
Lai mums visiem laba veselība, priecīgs prāts un vienotības sajūta sirdīs! Tev mūžam dzīvot, Latvija!