Kad dzīve uz brīdi kļūst par pasaku…

Lietus nolijis… šīs dziesmas vārdi jau kļuvuši par šīsvasaras himnu. Un augusts ir kā pēdējā nodaļa grāmatā par vasaru – piesātināts, silts un mazliet smeldzīgs. Mēnesis, kas aicina dzīvot un baudīt lēnāk. Lai lēnām iešūpotos darba cēlienam, 13. augustā skolotāju latviskās dzīvesziņas interešu grupa devās gūt ko spirdzinošu sirdij un dvēselei.

Šoreiz devāmies izlūkot Dundagas pusi. Viesojāmies Ildzerē pie Indras un Kaspara Ansabergiem viņu izveidotajā dārzā-parkā “Lielbērzi Garden”, kurā līdzās ziedu daudzveidībai iestādīti vairāki simti dažādu dekoratīvo koku un krūmu. Saimnieku moto: dārzs sākas ar vēlmi, iztēli, plāniem… Tad ir darbs, nepārtraukti, visu mūžu… Un cerība, ka skaistums paliks un vairosies arī pēc mums.

Tālāk viesmīlīgi tikām uzņemtas bioloģiskajā z/s “Jumari” Valpenē pie Gunitas un Ivara Tropiņiem. Te saimnieko šīs dzimtas ļaudis jau septītajā paaudzē. Saimnieku moto: jaunais te sadzīvo ar seno, paaudzēs saglabāto. Saimniecībā ir liela augu un ogu krūmu dažādība, bet lepnums ir krūmmellenes.

Dienas noslēgumā iegriezāmies ģimenes restorānā “Dundagas rezidence”, kur varējām baudīt ne tikai daudzveidīgu garšu buķeti, bet arī sajust mierpilnu atmosfēru un saimnieku – Sintijas un Dāvja Freimutu – rūpes par katru stūrīti šajā mājīgi izveidotajā vietā.

Mēs nedzīvojam pasakā. Bet, par laimi, allaž atrodas vietas un cilvēki, kas liek mums justies kā pasakā. Un šādi kopābūšanas mirkļi iedvesmo paņemt līdzi no pasakas kādu vērtīgu atziņu, lai stiprinātu sevi ikdienas solī.